Altāris
Jaunpils baznīca ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis. Pieminekļa statuss piešķirts arī baznīcas altārim un kancelei, kuri pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī. Altāra retabla izpētē atklājās, ka dekoratīvi konstruktīvās daļas un dekoratīvie kokgriezumi ir mehāniski bojāti, ir koksnes zudumi, zem krāsojuma koks ir bojāts – izdēdējis, mīksts, vietām to satur korodējušas naglas. Uz koka virsmas vērojams mikrobioloģisks piesārņojums. Dekoratīvo elementu kokgriezumos pavērušās gandrīz visas līmējuma šuves, bojājumi laika gaitā novērsti ar naglu palīdzību, apdraudēta pašreizējā kokgriezumu konstruktīvā stabilitāte. Oriģinālais krāsojums bijis polihroms, melni brūns, zeltīts un apsudrabots ar košiem daudzkrāsainiem akcentiem.Restaurācija nepieciešama, lai apturētu altāra, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tālāku bojāšanos, kā arī lai to atjaunotu iepriekšējā veidolā – autora iecerētajā krāsojumā un papildinātu ar no jauna izgrieztām skulptūrām zudušo vietā. 2001. gadā, pēc uz draudzes lūguma tiek uzsākta altāra retabla restaurācija (4. pakāpes kokgriezumu un mēbeļu restaurators A.Bjalkovskis).
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika veikta altāra retabla atsevišķu daļu daļēja restaurācija – Mozus skulptūrai un retabla dekoratīvajiem elementiem.2005. gadā tika veikta Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīta altāra retabla krāsojuma un izpēte un vispārējais retabla stāvokļa novērtējums (polihromā koka restauratore vecmeistare Aida Podziņa, T.Fiļipova, N.Gluščuka).
2009. gadā VKKF piešķīra naudu tālākai krāsojuma izpētei, ko veica polihromijas un zeltījuma restauratore Ilga Galviņa un kokgriezumu restaurators vecmeistars Vilnis Līdaka.Restauratoru sanāksmē tika nolemts atjaunot altāra polihromiju, par pamatu ņemot Zlēku baznīcas ļoti līdzīgā altāra krāsojumu. Viļņa Līdakas darbnīcā novietoti žūst vairāki koka bluķi, no kuriem tiks izgrieztas trūkstošās figūras altāra augšpusē – trīs eņģeļi un divi evaņģēlisti.
2010. gadā tika restaurēti abi sānu dekori.
2011. gada sākumā altārī atgriezās cilnis Jēzus Ģetzemanes dārzā un Mozus skulptūra. Drīz varēsim priecāties par otru cilni - Svētais Vakarēdiens un Ārona skulptūru kādreizējā krāšnumā.
2011.gada 29.oktobrī notika labdarības koncerts, kurā tika savākti 189,2 lati, kuri kopā ar iepriekšēju G.Sproģa ziedojumu tika nodoti restauratoriem augšējās skulptūras - eņģeļa kokgriešanai.
Ja vēlaties ar ziedojumu atbalstīt altāra restaurāciju, pārskaitiet, lūdzu, ziedojumu uz draudzes kontu ar norādi – mērķa ziedojums altāra restaurācijai.
Draudzes rekvizīti:
Jaunpils ev. lut.draudze Baznīca, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads LV-3145 reģ.nr. 90001083634Konts Swedbank LV57HABA0551008334007
Paldies visiem ziedotājiem, kas atbalsta altāra restaurāciju:
Barona Matiasa v. der Rekes ģimenes fondam,
Otto v. Grotthusam, Apvienoto Kurzemes fondu vadītājam,
Mārim Fenhānam,
Gunvaldim Sproģim,
Ilzei Puidei.
Restaurācija ir samērā lēns un ļoti dārgs process, kad tā būs babeigta, Jaunpils baznīcas altāra retabls būs līdzīgs šim, Zlēku baznīcas altārim, kas saglabājis sākotnējo polihromiju.
Jaunpils baznīca ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis. Pieminekļa statuss piešķirts arī baznīcas altārim un kancelei, kuri pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī. Altāra retabla izpētē atklājās, ka dekoratīvi konstruktīvās daļas un dekoratīvie kokgriezumi ir mehāniski bojāti, ir koksnes zudumi, zem krāsojuma koks ir bojāts – izdēdējis, mīksts, vietām to satur korodējušas naglas. Uz koka virsmas vērojams mikrobioloģisks piesārņojums. Dekoratīvo elementu kokgriezumos pavērušās gandrīz visas līmējuma šuves, bojājumi laika gaitā novērsti ar naglu palīdzību, apdraudēta pašreizējā kokgriezumu konstruktīvā stabilitāte. Oriģinālais krāsojums bijis polihroms, melni brūns, zeltīts un apsudrabots ar košiem daudzkrāsainiem akcentiem.Restaurācija nepieciešama, lai apturētu altāra, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tālāku bojāšanos, kā arī lai to atjaunotu iepriekšējā veidolā – autora iecerētajā krāsojumā un papildinātu ar no jauna izgrieztām skulptūrām zudušo vietā. 2001. gadā, pēc uz draudzes lūguma tiek uzsākta altāra retabla restaurācija (4. pakāpes kokgriezumu un mēbeļu restaurators A.Bjalkovskis).
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika veikta altāra retabla atsevišķu daļu daļēja restaurācija – Mozus skulptūrai un retabla dekoratīvajiem elementiem.2005. gadā tika veikta Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīta altāra retabla krāsojuma un izpēte un vispārējais retabla stāvokļa novērtējums (polihromā koka restauratore vecmeistare Aida Podziņa, T.Fiļipova, N.Gluščuka).
2009. gadā VKKF piešķīra naudu tālākai krāsojuma izpētei, ko veica polihromijas un zeltījuma restauratore Ilga Galviņa un kokgriezumu restaurators vecmeistars Vilnis Līdaka.Restauratoru sanāksmē tika nolemts atjaunot altāra polihromiju, par pamatu ņemot Zlēku baznīcas ļoti līdzīgā altāra krāsojumu. Viļņa Līdakas darbnīcā novietoti žūst vairāki koka bluķi, no kuriem tiks izgrieztas trūkstošās figūras altāra augšpusē – trīs eņģeļi un divi evaņģēlisti.
2010. gadā tika restaurēti abi sānu dekori.
2011. gada sākumā altārī atgriezās cilnis Jēzus Ģetzemanes dārzā un Mozus skulptūra. Drīz varēsim priecāties par otru cilni - Svētais Vakarēdiens un Ārona skulptūru kādreizējā krāšnumā.
2011.gada 29.oktobrī notika labdarības koncerts, kurā tika savākti 189,2 lati, kuri kopā ar iepriekšēju G.Sproģa ziedojumu tika nodoti restauratoriem augšējās skulptūras - eņģeļa kokgriešanai.
Ja vēlaties ar ziedojumu atbalstīt altāra restaurāciju, pārskaitiet, lūdzu, ziedojumu uz draudzes kontu ar norādi – mērķa ziedojums altāra restaurācijai.
Draudzes rekvizīti:
Jaunpils ev. lut.draudze Baznīca, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads LV-3145 reģ.nr. 90001083634Konts Swedbank LV57HABA0551008334007
Paldies visiem ziedotājiem, kas atbalsta altāra restaurāciju:
Barona Matiasa v. der Rekes ģimenes fondam,
Otto v. Grotthusam, Apvienoto Kurzemes fondu vadītājam,
Mārim Fenhānam,
Gunvaldim Sproģim,
Ilzei Puidei.
Restaurācija ir samērā lēns un ļoti dārgs process, kad tā būs babeigta, Jaunpils baznīcas altāra retabls būs līdzīgs šim, Zlēku baznīcas altārim, kas saglabājis sākotnējo polihromiju.
