Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.

Tit. 2:11 

„Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle ...”          Lk. 2:1-15

„Tas notika tai laikā..,” rakstīts 1917.gada norvēģu Bībeles tulkojumā. Šo izteikumu ir vērts iegaumēt, jo Ziemassvētku Evaņģēlijs runā par reāliem notikumiem. Ziemassvētki nav tikai Ziemas saulgrieži, kādus svinēja mūsu senči, nepazīdami evaņģēliju. Viņi tos svinēja kā ciklisku notikumu, kas atkārtojas gadu no gada. Pēc tam, kad ziemas tumsa ir visdziļākā un dienas visīsākās, laika ritējums pagriežas un dienas atkal kļūst gaišākas un garākas. Tā notiek ik gadu. Taču Ziemassvētku notikums ir vēsts par kādu notikumu „tai laikā”, kad valdīja ķeizars Augusts.

Pirmās ziņas mēs dzirdam no ķēniņa pils. No Augusta nāca pavēle, ka visā pasaulē jānotiek tautas skaitīšanai. Interesanti, ka ķeizara pavēle bija pilnīgā saskaņā ar Dieva plānu un nodomu. Dieva Dēlam bija jāpiedzimst Betlēmē. Ķeizars pieņēma lēmumu, un visiem bija jāpaklausa. Arī pašam ķeizaram bija jāseko Dieva plānam, pat ja viņš to neapzinājās.

Otrās ziņas vēsta par notikumu kādā Betlēmes kūtī. Marijai bija pienācis laiks dzemdēt un viņa laida pasaulē pirmdzimto Dēlu, ietina autiņos un ielika silītē. Cilvēku acīs šis notikums bija tik sīks un nenozīmīgs, ka to pieminēja tikai šajā necilajā pajumtē. Bet šos notikumus bija ievērojuši Dieva eņģeļi un ļoti priecājās: bija piedzimis Pestītājs!

Šis notikums bija lielākais un dižākais visā cilvēces vēsturē. Dieva Dēls bija nācis no mūžības un piedzimis no sievietes, kļūdams par mūsu Brāli. Eņģeļi Betlēmes laukos priecājās un dziedāja: „Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un Dievam uz cilvēkiem labs prāts.”

Trešās ziņas ieskanējās ganu sirdīs. Kad eņģeļi bija atgriezušies debesīs, gani cits citam teica: „Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas kungs mums licis paziņot!”

Betlēmes notikumi ir neatkārtojami. Savukārt tam, kas notika ganu sirdīs, ir jāatkārtojas atkal un atkal – arī šajos Ziemassvētkos. Tad mums vārda tiešā nozīmē būs priecīgi Ziemassvētki un mēs redzēsim pasaules glābēju Jēzu.

K.F.Vislofs „Dienišķā maize”

Uzrunājošais klusums.

Klusums runā. Ziemassvētku nakts klusumā gani dzird eņģeļu vēsti .Kad rimstam pasaules trokšņiem, mums ir iespēja saņemt garīgu atklāsmi. Cilvēkam ir jāapstājas. Laiks neskrien, mēs paši skrienam. Ieklausoties sevī, nonākam pie patiesām vajadzībām. Finanšu krīze pasaulē un dabā pieaugošās katastrofas liek meklēt citu drošību. Sliktas ar mani notiek, ne tāpēc ,ka pasaule slikta, bet tāpēc, ka man no tā kaut kas jāmācās. Krīze neizbēgama slimības sastāvdaļa, kas nepieciešama lai atveseļotos.  Caur neskaitāmiem zaudējumiem ejam pretī , garīgiem ieguvumiem.

Ziemassvētku vēsts atklāj , ka tavas ilgas pēc drošības un miera sadzirdētas. Dievs mīlestība Jēzū Kristū nāk mūs glābt. Ziemassvētki ir apdāvināšana no debesīm. Labā ziņa, ka Dievs ir tuvu, Viņš dalās ar sevi .Viņš nav gaisma tuneļa galā, bet gaisma uz taviem ceļiem. Garīgā apgaismība atklāj, ka cilvēkam ir vairāk kā satveram rokās, vai aptveram ar prātu. Novērtēsim šo labumu pat visvienkāršākajās lietās.

 Mārtiņš Luters par dāvanām teicis, ka tās var salīdzināt ar zāļu lietošanu. Iedzerot, saņemam pestījošo apsolījumu, bet atveseļošanās nāk palēnām. Tāpēc būsim pacietīgi, ejot uz priekšu ar paļāvīgu ticību. Nebīsimies no likteņa pavērsieniem un nākotnes. Te vietā Ļeva Tolstoja vārdi” Jo vairāk dzīvo garīgi, jo neatkarīgāks no likteņa esi.”

Svētīgu Adventes pārdomu laiku un priecīgus Kristus dzimšanu!

Mācītājs Jānis Saulīte

Baznīcas altārī pēc restaurācijas atgriezies cilnis „Svētais vakarēdiens”. Paldies Otto fon Grotthusam, „Kurzemes bruņniecības fondam” un baronam Matiasam von der Rekem par ziedojumu šī ciļņa atjaunošanai!