Mātes dienā, 9. maijā svētdienas skolas bērni svinēja mācibu gada noslēgumu. Dievkalpojumā visi varēja priecāties par dziesmiņām, ko bērni iemācījušies kopā ar skolotāju Veltu. Skolotāja Laima sveica bērnus, kuriem bijušas dzimšanas dienas, visi saņēma arī pārsteiguma davaniņas.

16. maijā Jaunpils draudzē ciemojās Ugandas bīskaps Džeralds. Jau otro reizi draudze varēja klausīties viņa sprediķi; pirmo reizi bīskaps Džeralds mūs apciemoja pirms diviem gadiem. Viņš stāstīja, ka ļoti grūti ir saņemt atļauju  no Āfrikas atbraukt uz Eiropu, un tas ir arī dārgi. Sprediķī bīskaps uzsvēra, ka Kristus dara cilvēku par jaunu  un brīvu radījumu. Sprediķis bija ļoti spēcīgs un sirsnīgs, bīskaps Džeralds stāstīja arī par Daniēlu, kuru, iemestu bedrē pie lauvām, Dievs sargāja tā, ka viņš varēja mierīgi gulēt. Meiteņu ansamblis dievkalpojumā dziedāja dziesmas, kurām pavadījumu spēlēja Velta uz sintezatora un ritmu uz afrikāņu bungām bungoja arībīskaps Džeralds un mācītājs Jānis. Dievkalpojuma laikā saziedotā nauda tika dāvināta Ugandas atraitņu un bāreņu  namam, kur luterāņu baznīcas apgādībā dzīvo ap 400 cilvēku, kas pazaudējuši ģimenes apgādniekus nesenajā pilsoņu karā.

Jau gandrīz par tradīciju ir kļuvis, ka Trīsvienības svētkos Jaunpils baznīcā notiek kristības un iesvētības. Arī šogad nedēļu pēc Vasarsvētkiem, 30.maija saulainajā rītā, pie baznīcas bija vērojama lielāka rosība kā citkārt. No tuvienes un tālienes ceļu mērojuši ļaudis, lai ar ziediem sveiktu savus mīļos, kuri šodien dos solījumu Dieva un draudzes priekšā dzīvot kristīgu dzīvi. Pie sakristejas sapulcējušies visi vienpadsmit jauniesvētāmie, kuri jau kopš februāra gandrīz katru svētdienu pēc dievkalpojuma apguva kristīgās ticības pamatus. Dažiem pamudinājums iesvētīties ir vēlme laulāties baznīcā, cits gatavojas pildīt krustvecāku amatu. Sirdīs valda satraukums, jo iesvētes mācībās apzināts, cik šis notikums liels un nozīmīgs. Tomēr uztraukumu palīdz pārvarēt tas, ka iepriekš ir bijusi iespēja būt kopā ne tikai mācībās, bet kopā ir paveikts kāds nozīmīgs praktisks veikums.

Gandrīz visi atsaucās mācītāja aicinājumam apliecināt savu ticību ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un tā muzeju nakts priekšvakarā iesvētāmo grupa pulcējās uz talku baznīcā. Ļoti bēdīgā stāvoklī bija sienu krāsojums baznīcas altāra daļā, vietām krāsa mitruma dēļ nolobījusies, pirms vairākiem gadiem mainīti radiatori, un atklājušies nešpaktelēti un iepriekš nekrāsoti laukumi. Iepriekšējo reizi krāsojums ticis atjaunots pirms apmēram astoņiem gadiem, sen pienācis laiks to darīt atkal. Vispirms bija jānotīra vecā krāsa, tad sienas tika špaktelētas, gruntētas un visbeidzot vairākas reizes krāsotas. Neiztika arī bez starpgadījumiem, sienas bija mitras, baznīca bija intensīvi jāvēdina, lai mūri iesiltu un nožūtu. Dievu lūdzot un cītīgi strādājot, visi var būt gandarīti par paveikto.

Nu, svētku dienā glīti saposušies, iesvētāmie var dot iesvētes solījumu skaisti uzpostā dievnamā. Arī piemiņas fotogrāfijas pie altāra atgādinās par kopīgi piedzīvoto.

P.S. Ir sākusies arī jauna iesvētību nodarbību grupa, interesentiem sīkāka informācija ir pieejama pie draudzes mācītāja Jāņa Smilgaiņa, svētdienās pēc dievkalpojuma vai trešdienu pēcpusdienās baznīcas sakristejā vai pa telefonu 29294912.

Bija sniegota ziemas diena, kad sazvanīju Jaunpils Evaņģēliski Luteriskās baznīcas mācītāju Jāni Smilgaini. Es izstāstīju par vēlmi kristīties un iesvētīties, jo vasarā mums plānotas laulības. Sarunājām tikties kādā svētdienas dievkalpojumā, lai visu pārrunātu.

Pirms tikšanās bija neliels uztraukums un galvā bija daudzi jautājumi: kā būs? Vai mācītājs piekritīs veltīt laiku un mācīt tikai diviem cilvēkiem? Vai mēs varēsi apvienot mācības ar darbu?

Prieks bija, kad mācītājs piekrita mūs mācīt mums ērtā laikā.

Tad sākās mūsu ceļš pretī iesvētībām. Apmeklējām svētdienas dievkalpojumus, pēc kuriem turpinājām iesvētes mācību. Sākumā likās, ka būs garlaicīgi, kā jau vairums jauniešiem liekas...Bībele, baznīca, dievkalpojumi asociējas ar vecām tantiņām, kas katru svētdienu skrien uz baznīcu! Nemaz nē! Mācītājam Jānim lieliski izdevās pasniegt un mācīt Dieva vārdu, ar piemēriem no dzīves, kā arī neizpalika pa kādai anekdotei.

Mūs apmierināja taktika, kā mācītājs mūs māca. Katru reizi izvērtās aizraujošas diskusijas par kādu tēmu –arī par vēsturi un mūsdienu atklājumiem par Kristu.

Neizpalika arī filmas par Jēzu un M. Luteru, mācītājs mums tās deva noskatīties uz mājām...Arī pēc baznīcas, braucot mašīnā uz mājām, mēs turpinājām apspriest un aizrautīgi diskutēt par iesākto tēmu. Bieži pēc iesvētes mācības jutāmies pacilāti un ar labu garastāvokli....likās jocīgi...,it kā kāda gara vai spēka ietekmē. Jutāmies „tīri”.
 

Ritot laikam mums pievienojās vēl daudzi jaunieši, kuri vēlējās kristīties un iesvētīties. Pārsteidza tas, ka beigās mēs ,iesvētāmo skaits ,bijām 11. Pa šo laiku mēs sadraudzējāmies ar pārējiem jauniešiem. Sevišķi mūsu satuvināja un draudzību nostiprināja pēc mācītāja ierosinājuma noorganizētā talka, - visu spēkiem nolēmām nokrāsot baznīcas sienas pie altāra. Pēc svētīgi padarītā darba bija liels gandarījums, jo mūsu darbs priecēs daudzus baznīcas apmeklētājus ilgus gadus.
 

Pienāca arī ilgi gaidītā kristību un iesvētības diena. Bija skaista 30. maija diena – tieši manā dzimšanas dienā! Sarunājām pulcēties sakristejā – visiem bija manāms uztraukums, kā nekā šodien tiksim uzņemti par Kristus Baznīcas locekļiem! Mācītājs noskaitīja lūgšanu un mēs, baznīcas zvaniem skanot, devāmies iekšā. Mūs, kājās stāvot un dziedot, sagaidīja baznīcas draudzes locekļi un sveicēju pulks – Dievkalpojums varēja sākties!

Pēc svinīgā dievkalpojuma, tēvs paziņoja, ka :”beidzot esat kļuvuši par „pilnvērtīgiem” cilvēkiem.” – kristīti un iesvētīti!
 

Tāpēc vēlos pateikties mācītājam Jānim par mūsu ticības stiprināšanu. Un aicināt jebkuru, kas nav vēl kristīts un iesvētīts kļūt par „pilnvērtīgiem” cilvēkiem!