Jaunpils evaņģēliski luteriskās draudzes ziņas.

Svētīgu Adventa laiku un gaišus Kristus dzimšanas svētkus!

Pasākumi baznīcā Ziemassvētku laikā :
otrdien, 23. decembrī plkst.19.00 svētku ieskaņas koncerts, dziedās vokālā grupa „Vocalica” Aināra Plezera vadībā.

trešdien, 24.decembrī plkst. 18.00 -Ziemassvētku vakara  dievkalpojums,

ceturtdien, 25.decembrī plkst. 12.00 – svētbrīdis un sadraudzība sv.skolas bērniem un draudzes vecākajiem locekļiem.

Notikumi:
Latvijas 90. gadu dzimšanas dienas svinības 18. novembrī Jaunpilī sākās ar svētku dievkalpojumu baznīcā. Visa baznīca mirdzēja sveču gaismā, ļaudis bija vairāk kā ierasts svētdienās. Aizlūgšanā par Latviju, Jaunpili, tās bērniem, draudzi, skolu un visiem iedzīvotājiem piedalījās mācītājs Jānis Smilgainis, skolas direktors Jānis Liepiņš, kultūras nama vadītāja Daiga Osīte un pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere. Mācītājs svētrunā pieminēja Dieva tautas likteni salīdzinot to ar mūsu tautas vēstures pieredzi un secināja, ka uzplaukumu tautas nākotnē nosaka atbildīga savas rīcības izvērtēšana, stipra ticība un apziņa, ka izmaiņas sākas vispirms katrā no mums. . Dievkalpojums beidzās ar Latvijas himnu.
Bērni svētdienas skolā gatavojas Ziemassvētkiem – mācās dziesmas un gatavo konkursa darbus LELB Svētdienas skolu nozares rīkotajam konkursam “Mans dzimšanas dienas apsveikums Jēzum”.

Šie ir mācītāja Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi. "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!" Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules? Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal no jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvien joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nevar izteikt; acis ir par vāju, lai visu to saredzētu, un ausis, lai visu to sadzirdētu. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! - Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem vēlākiem, kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem. Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana, jo tas, kas līks, nevar kļūt taisns, un, kas nepilnīgs, to nevar skaitīt par pilnvērtīgu. Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.  Salamans Mācītājs 1.nodaļa

Kas ir šis cilvēks, kura domas mēs lasījām? Ķēniņš Salamans , stāstot par savu dzīvi, min gudrību. Un tas ir saprotams, jo tieši gudrība viņu darīja pasaulslavenu. Bībelē par to ir sacīts, ka Salamanam gudrība un atziņu bagātība bijusi kā smiltis jūrā. Viņš ir autors vairāk kā trim tūkstošiem sakāmvārdu. Gudrība Salamanu padarīja arī ļoti bagātu, viņu apbrīnoja ļaudis un valdnieki visā pasaulē. Gada ienākumi Salamanam bija pielīdzināmi divdesmit piecām tonnām zelta.
Ar savu lielo intelektuālo bagātību Salamans apņēmās atklāt dzīves jēgu, tomēr no savas pieredzes nonāca pie atziņas, ka viss ir bezjēdzīgs un vēja ķeršana. Līdzās Salamanam un vēl dažiem citiem, par vienu no lielākajiem domātājiem cilvēces vēsturē tiek uzskatīts arī grieķu filozofs Sokrāts. Viņa gudrības meklējumi noveda pie līdzīgas atziņas: „Es zinu to, ka nezinu neko.”
Arī šodienas cilvēks dzīves jēgu meklē turpat, kur to ir meklējis ķēniņš Salamans. Viņš dzīves jēgu meklējis gudrībā, baudās, darbā un sasniegumos. Tomēr viss, ko cilvēks savā dzīvē var sasniegt sagrūst zem Salamana atziņas: „Viss ir niecība un vēja ķeršana.” Jo gan gudrie gan muļķi, gan valdnieki, gan ubagi nonāk vienuviet – proti sešas pēdas zem zemes.
Vai tiešām viss mūsu dzīvē ir niecība, šis vārds bieži atkārtojas Salamana grāmatā. Pasvītrodams savu domu viņš atgādina, ka bieži centīga cilvēka bagātība nonāk nekam nederīga cilvēka rokās. Šķiet arī šodien mēs uztveram par netaisnību, ja cilvēka darbs pēc viņa netiek pienācīgi novērtēts. Ainas pilnībai Salamans apraksta nakts nemieru, ko piedzīvojam arī mēs. Lai arī šo atziņu sasniedzis cilvēks, kas dzīvoja pirms divdesmit deviņiem gadu simtiem, varam vaicāt vai pie līdzīgas atziņas nenonāk cilvēks šodienas finansu krīzes skartajā pasaulē.
Tomēr dzīve turpinās ar jautājumu, bet kā tad mums tālāk jādzīvo. Salamans atzīst, ka iespējams labākais cilvēka dzīvē ir ļaut savai sirdij (dvēselei) baudīt dzīves labumus. Salamans savā grāmatā arī atbild uz šo jautājumu un nonāk pie secinājuma, ka viss ir atkarīgs no Dieva rokas. „Dieva roka” simbolizē Viņa spēku un neierobežoto varu. Vienīgi tad mēs varam patiesi priecāties par dzīvi, ja dzīvojam apziņā, ka esam Dievam tīkami. Kristus aicināja: „Dzenieties pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Augustīns ir sacījis: „Kungs Tu esi mūs radījis ar ilgām sirdī, un mūsu sirdis ir nemierīgas, kamēr tās neatrod mieru Tevī.” Varbūt tomēr ir patiesība, ka cilvēks dzīvo dvēseles dēļ. Kādā līdzībā Kristus par bezprātīgu nosauc cilvēku, kas domā ar materiāliem labumiem un vērtībām paēdināt savu dvēseli. Lietu pasaule vienmēr ir lielu iespēju, lielu ilūziju un lielu kārdinājumu pasaule. Tajā var ļoti viegli apmaldīties. Kāds domātājs ir teicis, ka nauda gudrajam ir līdzeklis, bet muļķim mērķis. Arī Jaunā derība mūs brīdina, ka bagātība un vēlme tādam kļūt ir liels risks cilvēkam, ja tajā redzam visu problēmu atrisinājumu. Nav arī tā, ka automātiski slikts būtu tas kam daudz pieder, un labs tas kam nekā nav. Galvenā rūpe ir mūsu garīgā labklājība. Šodienas dzīve mūs steidzina, mums neatliek laika dvēseles jautājumiem. Kredītu pieejamība mums uz laiku dod iespēju šodien izdzīvot rītdienu. Tomēr arvien vairāk cilvēku pēc svētkiem piedzīvo tukšumu un depresiju, un vēlas šajā iepirkšanās drudža laikā aizbēgt kaut kur tālu prom. Vai pareizā virzienā meklējam piepildījumu un iepriecinājumu savām dvēselēm? No garīgā viedokļa, šī dzīve mums ir Dieva uzticēts kredīts, aizdevums. Kā to izlietojam? Pēc nāves būs jādod norēķins. Daudzas lietas mēs nekad nespēsim atmaksāt un paliksim parādnieki Dievam, citiem cilvēkiem, saviem tuviniekiem arī sev... Bet mūsu nespēkā Dieva spēks varens parādās. Vienīgi ticība Kristū spēj izlauzties caur šīs kritušās pasaules tumšajiem bezjēdzības mākoņiem, lai ieraudzītu pasauli Dieva mīlestības spožajā gaismā.
Novēlu, lai šajā Ziemassvētku laikā, varbūt pat svētvakara dievkalpojumā mēs piedzīvotu patiesus svētkus. Lai mēs kaut uz brīdi jūtam, ka spējam nolikt malā savas ambīcijas, atteikties no izmisīgas kontroles pār savu dzīvi un ļaut, lai Dievs vada mūs un pārveido. Un lai kaut uz neilgu brītiņu Dieva miers pārņem mūsu sirdis, un mūs pārņem patiess, dziļš un apskaidrots prieks. Jo Dieva dēls ir nācis, lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

Šogad Kristus dzimšanas sveicienus visiem sūtām ar avīzes starpniecību. Apsveikumu izsūtīšanai un iegādei domāto naudu Ls 50 nolēmām ziedot Talsu kristīgajai skolai. Tā visa draudze esam līdzdalīgi, kaut nelielā, tomēr mīlestības darbā.

Lai vēsts par Dieva mīlestību aizdzen bailes un nedrošību!

Mācītājs Jānis Smilgainis