Mūsu ciema nosaukums latviešu valodā cēlies no vācu Neuenburg, tas sastāv no diviem vārdiem neu – jauns un burg – pils, tātad jaunā pils.

Savukārt vācu burg jeb schloss un tāpat arī latviešu pils jeb pilsēta apzīmē iežogotu vietu, kur ļaudis varēja patverties no ienaidnieka un būt drošībā. Tātad - jaunā pilsēta.

Arī Bībelē mēs sastopam tēlu jaunā pilsēta, svētā pilsēta, jaunā Jeruzaleme, arī Dieva pilsēta. Jāņa atklāsmes grāmatā Dieva pilsēta simbolizē visus ticīgos. Šī svētā pilsēta ir visa kristīgā baznīca – svēto nometne un mīļotā cerību pilsēta. Dzīvot šajā pilsētā mēs ceram kā ticības piepildījumam, tā būs mūžīga dzīve Dieva klātbūtnē un pilnīgā drošībā.

Bībele māca, ka piederību svēto pilsētai mēs iegūstam jau šajā dzīvē.

Jaunpils baznīca celta ilgi – sākta celt 1592.gadā, pabeigta tikai 1638.gadā. Darbus finansējis toreizējais Jaunpils dzimtkungs Matiass fon der Reke. 1648.gadā nākamais Jaunpils mantinieks Matiass Dītrihs I fon derReke.

Viņa sieva Kristīne Zuzanna dāvināja baznīcai altāri un kanceli, kas ir kokgriezēja Tobiasa Heinces darbs. Kokgriezumi agrā baroka stilā ir unikālas mākslas vērtības, kaut arī skulptūrām nav ideālu proporciju.

Altāra retabls veidots mākslinieciski daudzveidīgs, ar neparastiem ornamentu savijumiem, daudzām skulptūrām, no kurām vairākas nav saglabājušās.

Sākumā retabls bijis ļoti grezns – krāsots ar sudrabu, zeltu un melnu krāsu, pēc tam pārkrāsots balts.

Baznīcas kancele ir Nīderlandes manierisma garā, veidota, skaisti proporcionāla un bagātīgi ornamentēta. Kādreiz kanceli un uzejas kāpnes, kā arī jumtiņu greznoja Kristus apustuļu skulptūras, diemžēl ateisma gados tās visas pazudušas. Vēlāk baznīcā izbūvēti abi sānu balkoni, ierīkotas ērģeles.

II Pasaules karā Jaunpils baznīca stipri cieta, lielākie postījumi bija torņa smaili, jumtam, grīdai, sakristejai.

Ateisma gados Jaunpils baznīas telpas tika izmantotas kā noliktava.

80. gados, kad tika restaurēta Jaunpils baznīca, Jaunpils lopkopības izmēģinājumu saimniecības direktors Elmārs Dubults, kā ieganstu minot vajadzību to izmantot kā koncertzāli un laulību pili, panāca, ka LPSR Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvaldes speciālisti kopā ar vietējiem celtniekiem izremontē arī Jaunpils baznīcu kā kultūras pieminekli.

Jaunpils Evaņģēliski luteriskā draudze dzima reformācijas kustības laikā, kad lielākā Livonijas iedzīvotāju daļa kļuva par luterāņiem.Ir vēstures liecības, ka Jaunpilī jau 1548. gadā bija draudze un mācītājs, iespējams, ka draudze pulcējusies pils kapelā.

Agrāk Jaunpils draudze bijusi teritoriāli liela – 16 gs. Tajā ietilpa 18 muižas. Draudzē kalpojuši četri mācītāji no vecās mācītāju Bernevicu dzimtas, Peters Kristiāns Bernevics bijis ļoti iemīļots.

1978. gadā padomju represiju un lielo nodokļu dēļ draudze atstāja savu dievnamu un turpināja pulcēties toreizējā draudzes priekšnieka Žaņa Rūsas mājās.

Atmodas laikā 1989. gada Ziemassvētkos, atjaunoja dievkalpošanu Jaunpils baznīcā.

Pašlaik draudzē ir 82 locekļi, dievkalpojumi notiek katru svētdienu 10:00.

Jau 20 gadu darbojās Svētdienas skola, ir trīs skolotājas.

Jaunpils ev. lut. draudzei ir divas māsu draudzes – Vibi draudze Zviedrijā un latviešu ev. lut. draudze Indianpolē, ASV.