|
Dieva
glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.
Tit.
2:11
„Tanī laikā nāca
no ķeizara Augusta pavēle ...” Lk.
2:1-15
„Tas notika tai
laikā..,” rakstīts 1917.gada norvēģu Bībeles tulkojumā. Šo izteikumu ir vērts
iegaumēt, jo Ziemassvētku Evaņģēlijs runā par reāliem notikumiem. Ziemassvētki
nav tikai Ziemas saulgrieži, kādus svinēja mūsu senči, nepazīdami evaņģēliju.
Viņi tos svinēja kā ciklisku notikumu, kas atkārtojas gadu no gada. Pēc tam,
kad ziemas tumsa ir visdziļākā un dienas visīsākās, laika ritējums pagriežas un
dienas atkal kļūst gaišākas un garākas. Tā notiek ik gadu. Taču Ziemassvētku
notikums ir vēsts par kādu notikumu „tai laikā”, kad valdīja ķeizars Augusts.
Pirmās ziņas mēs
dzirdam no ķēniņa pils. No Augusta nāca pavēle, ka visā pasaulē jānotiek tautas
skaitīšanai. Interesanti, ka ķeizara pavēle bija pilnīgā saskaņā ar Dieva plānu
un nodomu. Dieva Dēlam bija jāpiedzimst Betlēmē. Ķeizars pieņēma lēmumu, un
visiem bija jāpaklausa. Arī pašam ķeizaram bija jāseko Dieva plānam, pat ja
viņš to neapzinājās.
Otrās ziņas
vēsta par notikumu kādā Betlēmes kūtī. Marijai bija pienācis laiks dzemdēt un
viņa laida pasaulē pirmdzimto Dēlu, ietina autiņos un ielika silītē. Cilvēku
acīs šis notikums bija tik sīks un nenozīmīgs, ka to pieminēja tikai šajā
necilajā pajumtē. Bet šos notikumus bija ievērojuši Dieva eņģeļi un ļoti
priecājās: bija piedzimis Pestītājs!
Šis notikums
bija lielākais un dižākais visā cilvēces vēsturē. Dieva Dēls bija nācis no
mūžības un piedzimis no sievietes, kļūdams par mūsu Brāli. Eņģeļi Betlēmes
laukos priecājās un dziedāja: „Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un Dievam
uz cilvēkiem labs prāts.”
Trešās ziņas
ieskanējās ganu sirdīs. Kad eņģeļi bija atgriezušies debesīs, gani cits citam
teica: „Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas kungs mums licis
paziņot!”
Betlēmes
notikumi ir neatkārtojami. Savukārt tam, kas notika ganu sirdīs, ir
jāatkārtojas atkal un atkal – arī šajos Ziemassvētkos. Tad mums vārda tiešā
nozīmē būs priecīgi Ziemassvētki un mēs redzēsim pasaules glābēju Jēzu.
K.F.Vislofs
„Dienišķā maize”
Uzrunājošais klusums.
Klusums
runā. Ziemassvētku nakts klusumā gani dzird eņģeļu vēsti .Kad rimstam pasaules
trokšņiem, mums ir iespēja saņemt garīgu atklāsmi. Cilvēkam ir jāapstājas. Laiks
neskrien, mēs paši skrienam. Ieklausoties sevī, nonākam pie patiesām
vajadzībām. Finanšu krīze pasaulē un dabā pieaugošās katastrofas liek meklēt
citu drošību. Sliktas ar mani notiek, ne tāpēc ,ka pasaule slikta, bet tāpēc, ka
man no tā kaut kas jāmācās. Krīze neizbēgama slimības sastāvdaļa, kas
nepieciešama lai atveseļotos. Caur
neskaitāmiem zaudējumiem ejam pretī , garīgiem ieguvumiem.
Ziemassvētku
vēsts atklāj , ka tavas ilgas pēc drošības un miera sadzirdētas. Dievs
mīlestība Jēzū Kristū nāk mūs glābt. Ziemassvētki ir apdāvināšana no debesīm.
Labā ziņa, ka Dievs ir tuvu, Viņš dalās ar sevi .Viņš nav gaisma tuneļa galā, bet
gaisma uz taviem ceļiem. Garīgā apgaismība atklāj, ka cilvēkam ir vairāk kā
satveram rokās, vai aptveram ar prātu. Novērtēsim šo labumu pat
visvienkāršākajās lietās.
Mārtiņš Luters par dāvanām teicis, ka tās var
salīdzināt ar zāļu lietošanu. Iedzerot, saņemam pestījošo apsolījumu, bet
atveseļošanās nāk palēnām. Tāpēc būsim pacietīgi, ejot uz priekšu ar paļāvīgu
ticību. Nebīsimies no likteņa pavērsieniem un nākotnes. Te vietā Ļeva Tolstoja
vārdi” Jo vairāk dzīvo garīgi, jo neatkarīgāks no likteņa esi.”
Svētīgu Adventes pārdomu laiku un priecīgus Kristus
dzimšanu!
Mācītājs Jānis Saulīte
Baznīcas altārī pēc restaurācijas
atgriezies cilnis „Svētais vakarēdiens”. Paldies Otto fon Grotthusam, „Kurzemes
bruņniecības fondam” un baronam Matiasam von der Rekem par ziedojumu šī ciļņa
atjaunošanai!
 |